SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.

Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on Draugiem Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on Facebook Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on Google+ Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on LinkedIn Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on LiveJournal Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on Pinterest Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on Tumblr Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on Twitter Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on Wordpress Share 'SuperElfs un lielveikals. Otrā daļa.' on Email

Ieskrējis lielveikalā, pašmaukdams garām apsargiem, kuri negribēja mani laist iekšā, stipri samulsu. Līdz šim biju apmeklējis tikai mazos piemāju veikaliņus ar pāris plauktiem un dažām pārdevējām, bet te… Tūkstošiem veikalu viens pēc otra! Un ejas… Katrs krustojums, ko šķērsoju pēc pāris mirkļiem atkal sadalījās vismaz trijos virzienos, un jau pēc neilga brīža biju pilnīgi apmaldījies! Cilvēki uz mani skatījās kā uz rēgu no kādas senas karaļu pils. Daudzi apstājās un centās ar mani aprunāties, visticamāk, lai nodotu dusmīgo apsargu rokās, kuri sekoja man kopš brīža, kad šķērsoju lielveikala slieksni. Ar katru mirkli zaudēju ticību atrast saimniekus, kuriem tepat kaut kur bija jābūt!

Gāzes smaka pieņēmās spēkā, līdzko nogriezos kādā mazākā gaitenī bez veikaliem ar kāpnēm galā. Uz mirkli apstājos izvērtēt notiekošo un izlemt doties augšā vai lejā. Izslējis savu degunu, centos saprast, no kurienes smaka nāk spēcīgāk, bet tā bija tik stipra, ka vairs nevarēju saprast neko. Nolaidis degunu, pamanīju zābaka daļu uz apakšējās kāpņu daļas un nolēmu to apskatīt mazliet tuvāk. Paspēris pāris soļus lejup, ieraudzīju, ka zābakam blakus ir otrs zābaks ar atraisītu šņor,i un skatam atsedzās daļa kājas… Jo vairāk tuvojos, jo skaidrāk sāku nojaust notikušo, kāds nabadziņš, nejuzdams gāzes smaku, bija kāpnēs zaudējis samaņu un tagad tur gulēja, nekustējās un vārgi vilka plaušās gaisu. Piesteidzies klāt, nolaizīju viņam seju, bet nekādas kustības!

Noskrējis lejā pa kāpnēm manīju vēl vairākus guļošus cilvēkus un vienlaicīgi sāku dzirdēt tādu kā šņākoņu, kā svilpoņu! Ko lai tagad dara? Saukt kādu palīgā nedrīkst, jo tas kurš atnāks arī pakritīs un vairs necelsies… Mēģināju uzvilkt vienu dāmu augšā, kur smaka bija ievērojami mazāka, bet kur nu! Knapi varēju nabadzīti pakustināt un par daudzu cilvēku aizvilkšanu nebija pat ko domāt! Kamēr bezjēdzīgi cīnijos ar neredzamās gāzes izraisītajām sekām, nebiju padomājis par vienu būtisku lietu – arī es pats sāku saindēties un vienā brīdī nespēkā saļimu uz grīdas…